Projekta vadības procesa funkcionālās jomas

darba kalendārsNo daudzviet pieejamās informācijas par projektu vadīšanu labi zināms projekta dzīves cikla sadalījums hronoloģiskā skatījumā:

  • Pirmsprojekta fāze
  • Priekšizpēte
  • Projekta iniciēšana
  • Projekta plānošana
  • Projekta īstenošana
  • Projekta noslēgums

Katrā no šiem projekta dzīves cikla etapiem notiek noteiktas darbības, kuras pamatojas uz iepriekšējiem notikumiem un konkrētiem rezultātiem. Piemēram, pirmsprojekta fāzē risinājušies notikumi, kuru rezultātā esat nonākuši situācijā, kura kaut kādā veidā jūs vairs neapmierina vai arī neatbilst jūsu nospraustajiem darbības (attīstības) mērķiem. Savukārt, lai iniciētu projektu, konkrētajā brīdī pieejamie fakti ir jāsavāc, jāsistematizē un jāanalizē lēmumu pieņemšanai.

Pirmajā brīdī šķiet, ka katra no darbībām projekta etapos ir neatkarīgs projekta elements. Jā, tā to var ierakstīt veicamo uzdevumu sarakstā un iekļaut projekta īstenošanas plānā, tomēr katra no darbībām (uzdevumiem) ir kādas funkcionālās jomas vai specifiska vadības procesa (management) loģiska sastāvdaļa.

Kāpēc projekta vadībā svarīgi zināt šo specifisko vadības procesu būtību un savstarpējo mijiedarbību? Tāpēc, ka cilvēkiem, kuri strādā katrā no jomām, vajadzīgas specifiskas zināšanas un prasmes (knowledge areas). Izlasiet šo specifisko vadības procesu sarakstu un spriediet paši, vai viens (daži) cilvēki var visas projekta vadības funkcijas veikt vienlīdz kvalitatīvi? Es uzsveru veikt praktiski, ne tikai pārraudzīt vai koordinēt.

1.Projekta procesu koordinēšana. Šo uzdevumu veikšanai nav tik daudz nepieciešamas specifiskas zināšanas kādā jomā, kā pārzināt projekta procesu kopumā un koordinēt to mijiedarbību.

2.Projekta satura (apjoma) vadība. Tās mērķis ir nodrošināt, ka projekta plānā tiek iekļautas visas projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamās aktivitātes. Un kas svarīgi – tikai (!) tās aktivitātes, jo praksē bieži notiek tā, ka augstākā vadība spiež projektā iekļaut arī tās aktivitātes, kuras netieši saistītas ar projekta jomu tomēr neveicina projekta mērķa sasniegšanu un tikai patērē ierobežotos resursus.

3.Projekta laika vadība. Tās mērķis ir nodrošināt projekta īstenošanu apstiprinātajā termiņā.

4.Projekta izmaksu vadība. Tai jānodrošina to, ka projekta mērķis tiek sasniegts nepārsniedzot apstiprināto projekta budžeta apjomu. Protams, te liela nozīme ir tam, cik precīzi identificētas visas projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamās aktivitātes.

5.Projekta kvalitātes vadība. Kvalitātes vadības mērķis ir nodrošināt to, ka projekta gala rezultāts (produkts) atbilst projekta mērķa aprakstam un faktisko lietotāju vajadzībām.

6.Projekta personāla resursu vadība. Tās mērķis ir ne tikai iesaistīt projekta īstenošanā nepieciešamo skaitu cilvēkus ar atbilstošu kvalifikāciju, bet arī nodrošinot viņu prasmju efektīvu izmantošanu.

7.Informācijas aprites vadība. Tai jānodrošina savlaicīgu precīzas informācijas nonākšanu ar projekta īstenošanu saistīto struktūru (organizāciju) un amatpersonu rīcībā.

8.Projekta risku vadība. Risku vadības galvenais uzdevums ir mazināt risku ietekmi uz projekta norisi. Te liela nozīme ir pieredzei un prasmei paredzēt notikumu gaitu pie noteiktu projekta vides faktoru sakritības.

9.Projekta iepirkumu vadība. Tās mērķis ir nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkšanu no citām organizācijām (uzņēmumiem).

 

Pilnu raksta „Projekta vadības procesa funkcionālās jomas” PDF  formātā varat atrast nospiežot šo saiti.

 

APR, 2015

piksens.com

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...