Pirms dažām dienām acu priekšā pazibēja apgalvojums, ka pavisam drīz bez darba palikšot patreiz visai pieprasītas profesijas pārstāvji – programmētāji. Viņu vietā stāšoties Mākslīgais Intelekts. Vai tas tiešām tā būs? Jā tā būs, vai tas ir droši mums, cilvēkiem?
Kādreiz biju aizrautīgs fantastikas grāmatu lasītājs. Caurām naktīm (reizēm pat ar elektrisko lukturīti zem segas) “urbos” Žila Verna un Herberta Velsa biezajās grāmatās. Pēc tam sekoja nākošā “paaudze”: Aizeks Azimovs, Anatols Imermanis, Vladimirs Mihailovs un citi autori. Liela daļa no viņu aprakstītā vairs nav zinātniskā fantastika, bet sastopama tepat blakus, mūsu ikdienā.
Reizēm aiz fantastikas bija paslēpti arī citi “smalki mājieni”, kurus es pats sapratu vien pēc vairākiem gadiem, kad sākās Atmodas laiks. Anatola Imermaņa grāmatā “Mortona piramīda” bija stāsts par cilvēku kopienu, kura, lai pasargātu sevi no pārējā pasaulē valdošās katastrofas, dzīvoja zem mākslīgi radītā kupola. Tomēr neliela zinātkāru cilvēku grupa nolemj noskaidrot, kas notiek aiz šī kupola sienām. Izrādās, ka “ārpusē” nevalda viss iznīcība, kā visu laiku tiek stāstīts, bet gan apkārtējā pasaule savā attīstībā tālu aizsteigusies priekšā. Vai tas kaut ko neatgādina no pagājušā gadsimta astoņdesmitiem un deviņdesmitiem gadiem?
Savukārt Aizeks Azimovs vairāk pievērsās robotu tēmai, kas, manuprāt, ar katru dienu kļūst aizvien aktuālāka arī mūsdienās. Viņa darbos pieminēts tas, ka būvējot un programmējot robotus, bija jāievēro noteikti likumi. Pareizāk sakot, tos likumus bija jāieprogrammē robotos.
Vairs neatceros detaļas, visus tos “robotu” likuma punktus, bet te pāris no tiem. Pirmkārt, robots nekad nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību un par dzīvību pat nemaz nerunājot. Otrkārt, ja briesmas draud cilvēkam un to vajag glābt, robots nedrīkst saudzēt sevi.
Te, velkot paralēlas ar mūsdienām, kad aizvien vairāk dzīvē ienāk Mākslīgais Intelekts, vairākas reizes esmu lasījis ierosinājumus par to, ka arī vajadzētu pieņemt likumus par Mākslīgā Intelekta pielietošanu. Tas gan vairāk bija minēts par attēlu, audio un video materiālu veidošanu, jo aizvien grūtāk paliek nošķirt oriģinālu no mākslīgā “pakaļdarinājuma” vai viltojuma.
Saistībā ar notikumiem Ukrainā arvien vairāk runā par Mākslīgā Intelekta izmantošanu dažādu modernu un efektīvu ieroču izgatavošanā. Tas nonāk pretrunā ar Aizeka Azimova aprakstītajiem “robota likuma” punktiem – neapdraudēt cilvēku veselību un dzīvību. Jo kādā no viņa darbiem bija aprakstīta situācija, kad robotu “intelekts” bija tik attīstīts, ka viens no tiem pat spēja iejaukties savā programmā un … kļuva nekontrolējams. Cilvēkiem nācās papūlēties, lai starp daudziem, pēc izskata līdzīgiem robotiem, atklātu pašu “gudrāko”, jo tajā tomēr uz mirkli “nostrādāja” pieminētie “robotu likumi”. Mākslīgi radīja situāciju, kurā “it kā” apdraudēta cilvēka dzīvība, bet faktiski tā nebija. “Normālie” roboti steidzās glābt cilvēku, bet “gudrais” izskaitļoja, ka nevienam briesmas nedraud. Aizkavējās. Pavisam mazu mirkli, jo “saprata”, ka neko nedarīt būtu pavisam aizdomīgi, tomēr ar to sevi nodeva.
Te nu aizdomājos par iepriekš pieminēto internetā lasīto apgalvojumu, ka drīz Mākslīgais Intelekts aizstās programmētājus. Vai nevaram nonākt situācijā, kad cilvēki zaudēs kontroli pār to, ko pēc savas iniciatīvas var saprogrammēt Mākslīgais Intelekts? It īpaši, ja tam būs piekļuve ieroču sistēmu izstrādei un programmēšanai. Ja Mākslīgais Intelekts izdomās pats savus kritērijus pēc kuriem atšķirt draugus un ienaidniekus? Varbūt vajag tomēr pieņem mūsdienīgus “robotu likumus”? Kaut kādu noteiktu robežu, kā tomēr kontrolēt Mākslīgo Intelektu. Pašu, cilvēces, drošībai, lai saglabātu kontroli pār mūsdienīgajām tehnoloģijām. Papildināts 13.martā: Re, ASV šajā sakarā jau tiek “sisti trauksmes zvani”, par nepieciešamību kontrolēt Mākslīgā Intelekta izmantošanu. Tikko lasīju, ka arī Eiropā pieņemts lēmums: Eiropas Savienībā tiks ierobežota dažādu mākslīgā intelekta rīku izmantošana.
…
Visits: 105
