Cilvēki ar veselīgu pašpietiekamību īpaši neuztraucas par to, ko par viņiem domā citi cilvēki. Jā, viņi to uzklausa, “pieņem zināšanai”, bet dēļ tā nemaina savu iekšējo pārliecību un uzvedību. Nemainīs savus paradumus, nesāks nēsāt citādu apģērbu vien tādēļ, ka tā dara vai arī to vēlas viņam apkārtējie cilvēki.
Šādiem cilvēkiem nav arī elku un autoritāšu, kuru teiktajam viņi akli piekrīt jau tādēļ vien, ka to teikusi kāda noteikta persona (amatpersona, “sabiedrības krējums” vai cita publiski populāra persona). Dažos gadījumos pašpietiekami cilvēki citiem var būt pat neērti, jo ar viņiem nevar manipulēt – savu pozīciju viņi balsta uz savu pārliecību vai tikai pārbaudītiem faktiem.
Pašpietiekams cilvēks labprāt komunicē ar citiem cilvēkiem, kopīgi interesanti pavada laiku, bet var pienākt tāds brīdis, kad pat ar pazīstamiem un patīkamiem cilvēkiem vairs nevēlas tērēt enerģiju “pa tukšo” – sarunām bez satura, tenkām, žēlabām par to “ka viss slikti”, aizvainojumiem un apvainojumiem. Gudri cilvēki tādos gadījumos izvēlas neskart šīs “tukšās” tēmas un atrast citas. Vai arī pamazām izdzisīs savstarpējā sapratne.
Esot stabilā pārliecībā par sevi, pašpietiekams cilvēks necenšas par katru cenu atstāt iespaidu uz citiem, tajā skaitā “nemedī” sekotājus un atzinību sociālajos tīklos, lai tā justos “vērtīgāki”. Kā arī necenšas “pāraudzināt” ikvienu sastapto ar atšķirīgu viedokli un uzskatiem.
Tēlaini varētu arī teikt, ka pašpietiekams cilvēks ir kā spēcīgs, zaļojošs koks ar dziļām saknēm. Ja satiekas divi pašpietiekami cilvēki, tad tā ir kā divu lapotņu savīšanās lai balstītu viens otru, nevis nomācot, aplaužot zarus vai izraujot saknes. Viņi saprot, cik nozīmīgi ir vajadzīgā brīdī sniegt atbalstu, tajā pašā laikā paliekot elastīgiem attiecībās un dodot savu daļu brīvības.
Šādi cilvēki neprasa no cilvēka, lai tas mainītos tikai tādēļ, lai sagādātu otram prieku. Pieņem otru cilvēku tādu, kāds tas ir. Pašpietiekams cilvēks labprāt dalīsies un atbalstīs otru tā attīstībā, viņa mērķu sasniegšanā, pat ļaus iet savu ceļu, negaidot pretī beztermiņa pateicību par sniegto atbalstu.
Pašpietiekamībai ir arī savas ēnas puses. Šādi cilvēki bieži spējīgi atteikties no attiecībām, ja tās nav vienkāršas un ērtas, dodot priekšroku dzīvot vienam un personiskai brīvībai.
Pašpietiekamības skarbākā fāze – cilvēks ir tik pašpietiekams, ka viņam blakus nav vieta citam cilvēkam. Šķiet, ka tas cits ir lieks.
Šis raksts ir turpinājums iepriekšējam ierakstam: Kāds ir pašpietiekams cilvēks. (spied uz pa kreisi redzamo saiti, lai to izlasītu).
Turpinājumā gaidāmi šādi radnieciski raksti, kuros pastāstīšu, kāds ir pašpietiekams vīrietis un kāda ir pašpietiekama sieviete. To publicēšanas laiks nav “aiz kalniem”, ieskatieties te. Būs interesanti.
Ja jums šis raksts patīk un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
…
Visits: 134
