Vai Tu baro pareizo vilku?

Negrasos pārstāstīt ne vienu vien reizi lasīto stāstu par diviem vilkiem, kuri mīt katrā cilvēkā. Labo un slikto. Kuru no tiem mēs paši barosim, tas arī uzvarēs. Kā mēs uzzināsim, kuru no tiem esam vairāk barojuši? Kā tas izpaudīsies?

Par ko vairāk runāsim, tas arī ar mums notiks. Jo vairāk bez apdomas, vērtēšanas un šķirošanas  ķersim negatīvās ziņas un tāpat tās uzreiz “padosim” tālāk kā “pilnīgi drošu taisnību” saviem draugiem, kolēģiem, paziņām vai saviem sekotājiem interneta “tīklos”, jo vairāk tādas pašas saņemsim atpakaļ. Un radīsies maldīga sajūta, ka apkārt ir vieni vienīgi “līdzīgi domājošie”.

Te uz jāpiemin cita tautas gudrība, gadiem pārbaudīta – par ko tu runāsi, to arī piesauksi. Krieviski runājošiem ir savs īss vārds “nakarkaješ”. Bez garām teorijām vēl var pieminēt citu, speciālistu, lietotu jēdzienu – psiholoģiskā ieprogrammēšana. Citu un sevis paša “ieprogrammēšana”.

Pārsteidzoši, pat biedējoši pārsteidzoši, cik daudz ir tādu,  kuri bez lielas šaubīšanās notic visam, kas atšķiras no profesionālu speciālistu teiktā. Kāri ķer “sazvērestības teorijas” un tās kā vienīgo patieso informāciju pasniedz tālāk.

Man zināmo cilvēku lokā ir tādi, kuri gada sākumā “no drošiem avotiem” apgalvoja, ka šis vīruss ir izdomāts, lai mūs kā aitas sadzītu bariņā un iedvestu bezierunu paklausību mazai izredzēto saujiņai. Nekādi fakti viņus nepārliecināja, kā tā nu gluži nav. Līdz tam brīdim, kad saslima un daži pat mira no viņiem zināmo un tuvāko cilvēku loka. Tika atzīta šīs specifiskās slimības  esamība.   

Bet viņi nepadodas. Laiciņu iepriekš un arī tagad noteiktie dažādie ierobežojumi pulcēties un pārvietoties joprojām tiek pasniegti kā cilvēku “ganīšana” un sadzīšana paklausīgā aitu bariņā. Lai pārvaldītu un cirptu. Finansiāli un pat skaita ziņā.

Te atkal atgriezīšos pie tiem saviem paziņām, kuri “baro citu vilku”, ne to, kuru es. Viņi ar tādu lepnumu stāsta, kā paši vai viņu paziņas “apčakarējuši sistēmu (var lasīt – valdību)” apejot šos dažādos noteiktos drošības nolūkos ieviestos ierobežojumus.

Tas jau esot cilvēku dabā, pretoties gandrīz vai jebkurām pārmaiņām (miera stāvokļa inerce) vai bailes iziet no savas izveidotās un ierastās ”komforta zonas”. Piekrītu. Tomēr nesaprotu, kā var atļauties “čakarēt sistēmu” tie cilvēki, kuri paši no tās saņem algu? Vai tiešām ir tāda 100 procentīga pārliecība, ka vīrusa “bacilis” viņiem un viņu tuvajiem paies garām kā karstā vasarās dienā negaisa mākonis – gar pamali? Tikai paducinās, neliels satraukums un viss atkal mierīgi.

Jo tuvāk mums “nāk” vakcīna, jo skaļāk pret to izsakās jau pieminēti “citādi domājošie”. Ka viņi jau pavisam noteikti nevakcinēsies. Vispirms tā esot jāizmēģina uz ministriem un parlamenta deputātiem. Tā esot tautas indēšana un tā joprojām. Nav man kristāla lodes, lai ielūkotos kaut dažu mēnešu tālā nākotnē. Gribu zināt, vai šie “visuzinošie” un dažādu “vienīgo pareizo” teoriju atbalstošie cilvēki nebūs tie, kuri, elkoņus ieplētuši, lauzīsies vakcinējamo cilvēku pirmajās rindās? Lai arī mediķi brīdina par to, ka vakcinētiem cilvēkiem dažas dienas novērojami visai netīkami blakus efekti, tomēr būt vakcinētam ir drošāk turpināt “barot savu vilku”. Tas nekas, ka daudzi un daudzi, kā es, neticu viņu paustajam. Man ir savs vilks. Reālais.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...