Darba uzdevumu analīze ir pirmais solis, lai nodrošinātu to, ka personālam māca to, ko tam patiesi vajadzēs savu darba uzdevumu izpildē. Diemžēl profesionālajā apmācībā visās nozarēs palaikam sastopama situācija, ka apmācības saturs vairāk vai mazāk neatbilst reālajām vajadzībām. Kāpēc tā notiek? Viens no iemesliem ir tas, ka apmācības mērķu un kursu saturu nosaka mācību iestāde vadoties no tās personāla priekšstata un pārliecības par to, ko vajadzētu zināt tā vai cita amata (profesijas) darba uzdevumu veicējiem. Labi, ja programmu sastādītājiem pašiem ir praktiskā pieredze konkrētajā jomā, tomēr bieži par mācību spēkiem sāk strādāt sekmīgākie iepriekšējo kursu beidzēji bez jebkādas pieredzes. Otrs iemesls ir tas, ka dažādu iemeslu dēļ cilvēkiem var būt pamatoti atšķirīgi viedokļi par to, kādus uzdevumus konkrētajā amatā (profesijā) jāveic – līdz ar to – atšķirīgi viedokļi par to, kas jāmāca, lai sagatavotu personālu noteiktu darba uzdevumu izpildei.
Kā veidojas šīs atšķirības uzskatos? Piekritīsiet, ka par katru darbu (amatu) būs atšķirīgi viedokļi priekšniekiem, padotajiem , sadarbības partneriem un pašiem konkrētā darba veicējiem. Tam par pamatu var būt gan paša uzņēmuma iekšējā vide, gan arī pašu cilvēku attieksme – kaut vai vēlme uzņemties papildus pienākumus, vai arī pavisam pretēji – izvairīties no mazāk tīkamiem uzdevumiem, kurus uzdod citiem, kam tie objektīvi nemaz nebūtu jāveic. Ja vēl ņem vērā, ka uzņēmumam vai organizācijai ir vairākas filiāles ar savu „iekšējo pasauli” un arī ģeogrāfiskajām īpatnībām, tad pavisam loģiski, ka sarežģīti atrast „kopsaucēju” par to, ko vajadzētu zināt un prast uzņēmuma (organizācijas) darbiniekiem konkrētā amatā. Sekojoši – jāatrod kopsaucējs visas organizācijas mērogā par personāla apmācības mērķiem un vērtēšanas kritērijiem.
Darba uzdevumu analīze ir darbietilpīgs process tāpēc no tā visbiežāk izvairās un nepieciešamo informāciju sagatavo daži cilvēki, vadoties no saviem uzskatiem, tā mazinot sagatavotās informācijas objektivitāti. Lai veiktu objektīvu darba uzdevuma analīzi, jāiegūst informāciju gan no konkrētā darba veicējiem, gan viņu priekšniekiem, padotajiem un sadarbības partneriem. Jāplāno un jāveic personāla intervijas, aptaujas un novērošana iespējami dažādās darba vietās., jāiepazīstas ar darba instrukcijām, rokasgrāmatām, normatīviem dokumentiem un standartiem. Ievērojams darba apjoms, vai ne? Bet to visu veicot iespējams nodrošināt ļoti augstu personāla sagatavotības līmeni ar efektīvu resursu izmantošanu un patiesu apmācāmā personāla ieinteresētību un motivāciju. Atkarībā no organizācijas un mācību iestādes lieluma, līdzšinējās savstarpējās sadarbības kvalitātes un personāla resursiem jāvienojas, kura struktūra (organizācija vai mācību iestāde) veiks šo Darba uzdevumu analīzi.
Darba uzdevumu analīzes gaitā noskaidro šādu informāciju par konkrēto amatu (darba vietu):
- veicamais uzdevums,
- tā izpildes kritēriji, nosacījumi, izpildes biežums, grūtības pakāpe, atbildība,
- izmantojamie līdzekļi (darba rīki),
- šī amata (darba) veicēju skaits organizācijā un viņu ģeogrāfiskais izvietojums.
Pamatojoties uz šo informāciju sastāda konkrētā amata Darba aprakstu. Par katra pieminētā faktora nozīmi Darba uzdevuma analīzē un Amatā aprakstā varat izlasīt šeit: Darba analīze un Amata apraksta sastādīšana
Hits: 18
