Vai Latvijā ražotā produkta MILDRONĀTA iekļaušana sportistu lietošanai aizliegto medikamentu sarakstā ir objektīvi godīgs lēmums? Kas ir MILDRONĀTS? Šie un līdzīgi jautājumi pēdējās dienās kļuvuši par vienu no apspriestākajiem jautājumiem masu informācijas līdzekļos. Caurskatīju vairākas no pieejamām publikācijām par šo tēmu un ievēroju visai interesantus faktus un sakritības. Bet vai tās ir vienkāršas sakritības?
1.Farmācijas bizness ir viens no ienesīgākajiem legālajiem biznesa veidiem (tūlīt aiz naftas un ieročiem) pasaulē. Tieši sporta jomā farmācijas produktu patēriņš vienā gadā tiek rēķināts vismaz 145 miljardu (!) USD apjomā. Iespaidīgi, vai ne? Tad kādēļ ar šo “pīrāgu” dalīties ar kādu mazpazīstamu konkurentu no Austrumeiropas ar savu MILDRONĀTU? 2013.gadā tikai MILDRONĀTA eksporta apjoms vien sasniedza 65 miljonus EUR. Vērā ņemami ne tikai Latvijas mērogiem.
2.ASV Pārtikas un zāļu pārvalde nav devusi atļauju MILDRONĀTA tirgošanai ASV teritorijā. Daži no nosauktajiem argumentiem liekas dīvaini – ASV nav veikti pētījumi un nav pārliecības par MILDRONĀTA pozitīvo ietekmi un cilvēka organismu, kā arī minēts, ka ASV neuzticas Eiropā veiktajiem pētījumiem un testiem. Arī Lielbritānija nav atļāvusi MILDRONĀTA tirgošanu valstī.
3.Tā kā MILDRONĀTS tika izstrādāts bijušajā “padomju bloka” valstī pēc militāro struktūru pasūtījuma (lai mazinātu kauju laikā gūtās fiziskās pārslodzes ietekmi uz karavīriem), loģiski, ka MILDRONĀTS pārsvarā pazīstams Austrumeiropas valstīs. Tādēļ, pēc Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) datiem, pārbaudot tieši Austrumeiropas valstu sportistus 2,2 % gadījumos pārbaudāmo organismos atrasta tagad aizliegtās vielas meldonija (MILDRONĀTA sastāvdaļa) klātbūtne.
WADA gan nesniedz oficiālu skaidrojumu, kāpēc meldonijs (MELDONIUM, MILDRONĀTS) iekļauts aizliegto vielu sarakstā. Viena no publiski pieejamās informācijas, manuprāt, nav nopietna no WADA “mutes” – sportisti, kuri lietojuši MILDRONĀTU, labi jutušies un tādēļ viņu rezultāti ir labāki nekā citiem.
4.Lēmumu par MILDRONĀTA “diskvalifikāciju” WADA pieņēmusi pēc ASV Antidopinga aģentūras (USADA) pieprasījuma. Spriežot pēc pirmajos trīs punktos rakstīto – loģisks solis – ja nav mūsējiem, lai nav nevienam un par savu sportistu un farmācijas kompāniju biznesa interesēm var cīnīties arī ar politiski – administratīvām metodēm.
Par MILDRONĀTA lietošanu WADA sportistiem var piespriest diskvalifikāciju uz laiku līdz četriem gadiem. Augsta ranga slaveniem sportistiem tas nozīmē arī ievērojamus finansiālus zaudējumus. Gan tieši no ienākumiem par piedalīšanos sacensībās, gan arī pārtraucot sadarbības līgumus ar sponsoriem, kā piemēram, sanācis Marijai Šarapovai.
Slavenākie no sportistiem, kuru organismā atklāts meldonijs (MILDRONĀTS) ir tenisiste Marija Šarapova (Krievija), vieglatlēte Abeba Aregavi (Etiopija, Zviedrija), daiļslidotāja Jekaterina Bobrova (Krievija), ātrslidotājs Pēvels Kuližņikovs (Krievija).
Pateicoties šim “troksnim” ap MILDRONĀTA “diskvalifikāciju” no sporta tirgus, visā pasaulē pieaugusi interese par MILDRONĀTU un daudzkārt augusi tā pārdošanas cena interneta veikalos. Vai lielā interese aizstās zaudēto biznesa tirgus nišu?
Visits: 63
Procesā ir mildronāta reģistrācija Ķīnā. Nu un ar Ķīnu jeņķiem nebūs tik viegli tikt galā kā ar mazo Latviju vai Krieviju, kura šobrīd ir peramais zēns.
Laba ziņa par Ķīnu. Ja arī Mildronātam aizvērtas durvis uz sporta nozari, tad Ķīna ir pavisam cits mērogs, cits tirgus.